u/mintelekts

Sveiki, r/latvia!

Ar brand affiliate statusu varu beidzot pateikt, no kurienes nāk dati manos agrākajos ierakstos. Mēs veidojam atmina.lv — neatkarīgu Latvijas politisko atmiņu.

Kas ir atmina.lv?

Vietne, kas pieraksta, ko Latvijas politiķi publiski saka, un salīdzina to ar to, kā viņi balso Saeimā. Mērķis ir vienkāršs: lai ikviens var pārbaudīt, vai darbi sakrīt ar vārdiem.

Ko tur var atrast?

• politiķu profilus ar pozīcijām pa tēmām;
• Saeimas balsojumus — katru deputāta balsojumu atsevišķi;
• pretrunu reģistru, kur vārdi un darbi nesakrīt;
• dienas pārskatus un padziļinātas analīzes;
• partiju vēlēšanu programmu solījumus.

Cik datu tur ir?

• vairāk nekā 200 politiķu;
• 33 tēmas;
• vairāk nekā 7 800 Saeimas balsojumu (kopā 640 000+ deputātu balsis);
• gandrīz 6 000 publisku pozīciju, katra ar avotu;
• 27 apstiprinātas pretrunas.

Kā tas strādā?

Dati nāk no publiskiem avotiem — Saeimas vietnes, medijiem un politiķu X kontiem. Ierakstus palīdz kārtot mākslīgais intelekts, tāpēc kļūdas ir iespējamas. Katrs ieraksts ved uz primāro avotu, lai vari pārbaudīt pats.

Godīgi par ierobežojumiem:

• Pretruna nozīmē, ka atrasts kontrastējošs publisks izteikums. Tā var būt pārdomāta pozīcijas maiņa, ne meli — konteksts ir pie katras pretrunas.
• Ja par politiķi datu maz, tas nenozīmē, ka viņš klusē. Var būt, ka mēs viņu vēl nepietiekami pārklājam. Šobrīd izsekojam ziņu portālus un Twitter / X. Ja spēsim nodrošināt lielāku "computing power", pievienosim citus sociālos tīklus izveidojot personalizētu infrastruktūru datu ievākšanai.
• Projektu taisām anonīmi un brīvprātīgi. Kods ir atvērts (AGPL-3.0) un pieejams github.

Kas plānā?

• plašāks avotu un politiķu pārklājums;
• solījumu izpildes sekošana līdz vēlēšanām.

Pārbaudi pats: https://atmina.lv

Ja redzi kļūdu — raksti komentārā vai uz info@atmina.lv. Labosim. Dienas pārskati regulāri nāk uz r/Atmina_LV, lielākās analīzes — arī šeit.

Dienas pārskats par 18. augustu ir gatavs. Īsumā, kas vakardien notika.

CSDD kiberuzbrukums. Nopludināti aptuveni 1,2 miljonu cilvēku personas dati. Interesantā daļa nav uzbrukums, bet reakcijas ģeometrija: atbildības prasības nāk no visiem blokiem, un neviena dienas pozīcija CSDD vadību neaizstāv. Rinkēvičs un Valainis (ZZS) prasa vadības atkāpšanos, Jurēvics (JV) — gan valdes, gan padomes vadītāja atkāpšanos, Butāns (NA) neredz, kā vadītājs varētu turpināt darbu. Atšķiras procedūra, ne virziens: satiksmes ministrs Kozlovskis (JV) ierosinājis dienesta pārbaudi ar rezultātiem septembra sākumā, bet premjers Kulbergs (AS) jautājumu pārceļ no personām uz regulējumu — obligāta «Cert.lv» aizsardzība kritiskajai infrastruktūrai un diennakts kiberdrošības centrs. Kulbergs neizslēdz hibrīduzbrukumu, bet uzsver, ka uzbrucējs nav zināms. Seržants (AS) velk paralēli ar «Latvijas valsts mežu» gadījumu, kas, viņaprāt, beidzies bez sekām.

airBaltic pirms 20. augusta. Kopīga prasība pēc skaidrības, bet no pretējiem galiem: Švinka (PRO) grib zināt valdības stratēģiju un gala mērķi, Burovs (GKR) norāda uz skaidrības trūkumu par finansiālo stāvokli, Šlesers (LPV) apgalvo, ka aviokompānija vairs nepieder Latvijas tautai, bet Valainis (ZZS) to pašu prasību izvirza no valdības iekšpuses.

Koalīcijas iekšējās šuves. Krauze (ZZS) iebilst pret slimnīcu reformu (reģionu pieejamība, Balvu dzemdību nodaļa) — nedēļu pēc premjera paziņojuma, ka lēmums ZZS iebildumu dēļ netiks atcelts. Rancāne (JV) atzīst, ka partija otrajā lasījumā kļūdījās, atbalstot grozījumus par visa svešvalodu TV satura dublēšanu latviski.

Sociālais bloks. Labklājības ministrs Uzulnieks (ZZS) piedāvā izlīdzināt īpašās kopšanas pabalstus līdz 450 eiro plus koeficients un sola bāzes pensiju no nākamā gada; vienlaikus ir gatavs iesaldēt savu algas pieaugumu.

Blokos: koalīcija 26 pozīcijas, opozīcija 6, ārpus Saeimas frakcijām 4, bezpartejiskie 2, neitrāli 10.

Pilnais pārskats ar avota saiti pie katras pozīcijas: https://atmina.lv/blog/2026-08-18.html

Ja kaut kur redzat kļūdu — nepareizi attiecinātu citātu, novecojušu partijas piederību, izlaistu kontekstu — rakstiet komentāros, labošu.

Pirmdien, 17. augustā, politiskās dienas smagums bija airBaltic. Pēc obligāciju turētāju balsojuma par procentu maksājumu kapitalizāciju lēmums par valstij piederošajām obligācijām un valdības mandātu pāriet Saeimai. Kulbergs (AS) uzsver, ka publiski izskanējusī informācija par valsts piekrišanu jaunam 30 miljonu eiro aizdevumam nav korekta — kreditori nav apstiprinājuši biznesa plānu, un bez Saeimas valdība jaunas saistības uzņemties nevar.

Interesantākais ir koalīcijas iekšējais tonis: visas četras partijas runā par airBaltic, bet ar atšķirīgu piesardzību. Kulbergs (AS) un Vitenbergs (NA) uzsver, ka valsts nedrīkst būt vienīgais investors; Siliņa (JV) akcentē valsts ietekmes saglabāšanu; Valainis (ZZS) pirms balsojuma atklāti nesola frakcijas balsis.

Otra ass — robeža. Specoperācijas «Vilkatis» pirmā nedēļa vienā dienā saņēma divus pretējus vērtējumus: Armaņeva (LPV) rezultātus sauc par niecīgiem (viens tunelis, neviena aizturētā), iekšlietu ministrs Dombrava (NA) izceļ ģeoradara pārbaudi visā apdraudētajā robežas joslā. Rinkēvičs piebilst, ka līdz gada beigām robeža būs aprīkota ar sensoriem un videonovērošanu, bet bez robežsargiem, kas spēj ātri reaģēt, ieguldījumiem nebūs reālas atdeves — un spiedienu uz robežas saista ar vēlēšanu kalendāru.

Kopā dienā 41 pozīcija: koalīcija 21, opozīcija 4, ārpus Saeimas frakcijām 6, bezpartejiskie 5, neitrāli 5. Katrai pozīcijai pārskatā ir avota saite.

Pilnais pārskats: https://atmina.lv/blog/2026-08-17.html

Ja pamanāt kļūdu vai neprecizitāti — norādiet komentāros, labojam un pierakstām.

Saeimā turpinās vasaras pārtraukums, tāpēc trešo nedēļu pēc kārtas nav neviena balsojuma. Visas 298 nedēļā fiksētās pozīcijas nāk no izpildvaras, partijām un komentētājiem.

Robeža. 11. augustā sākās operācija «Vilkatis». Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) to pieteica kā iekšlietu un aizsardzības resursu apvienošanu ar pastiprinātu robežsardzes kapacitāti un dronu izmantošanu; premjers Andris Kulbergs (AS) norādīja, ka rīcību koordinē Krīzes vadības centrs; aizsardzības ministrs Raivis Melnis (bezpartejisks) uzsvēra, ka karavīru izvietošana vien robežu nenosargās. Tajā pašā dienā Silenes posmā atrada pirmo migrantu rakto tuneli.

Pretdronu iepirkums. 12. augustā Kulbergs paziņoja, ka agrāk iegādātajām pretdronu sistēmām nebija nopirkti lādiņi. Andris Sprūds (PRO), kura aizsardzības ministra pilnvaru laikā iepirkums notika, to noliedza tajā pašā dienā, 13. augustā nosauca par dezinformāciju un 14. augustā — par puspatiesību. Kulbergs 14. augustā solīja atklāt «visu patiesību». Šis strīds nedēļas laikā nenoslēdzās.

airBaltic. Vienīgā tēma, kas pārgāja no runām uz valdības lēmumu. Ainārs Šlesers (LPV) norādīja uz obligāciju cenas kritumu par 42,1 %, ekonomists Guntars Vītols pēc S&P pazeminājuma līdz CCC- secināja, ka tirgus vairs nerēķinās ar valsts beznosacījumu atbalstu. 14. augusta ārkārtas sēdē valdība nolēma lūgt Saeimai deleģējumu dalībai pagaidu finansējuma piesaistē līdz 30 miljoniem eiro. Kulbergs 16. augustā maksātnespēju nosauca par sliktāko no variantiem, to tomēr neizslēdzot.

Izglītība. Strīds bija par tempu, ne virzienu: ministre Ilze Indriksone (NA) virzīja skolu finansēšanas grozījumus un lēmumu vairs nevērtēt centralizēto eksāmenu rezultātus pamatizglītības atestāta iegūšanai, bet pret sasteigšanu pirms 1. septembra iebilda Arvils Ašeradens (JV), Česlavs Batņa (AS) un pats premjers. Darba devēji bija pretējā pusē. Par šo strīdu ir atsevišķa analīze: https://atmina.lv/sintezes/izglitibas-reforma-pirms-1-septembra.html

Skaitļos. Koalīcija 142 pozīcijas, opozīcija 40, ārpus Saeimas frakcijām 59, bezpartejiskie 6, neitrāli 51. Balsojumu 0, jaunu apstiprinātu pretrunu 0. Trešdaļa koalīcijas apjoma pieder vienam runātājam — premjeram.

Pilns pārskats ar avotu saiti katrai pozīcijai: https://atmina.lv/blog/nedela-2026-08-10.html

Ja kaut kur redzat kļūdu — nepareizi attiecinātu citātu, izlaistu kontekstu vai kļūdainu partiju — rakstiet komentāros, labošu.

Dienas galvenais notikums 15. augustā bija Valsts prezidenta uzruna Aglonā. Edgars Rinkēvičs nosodīja jebkuru naidu — pret latviešiem vai cittautiešiem, citas rases, ādas krāsas vai jebkuras reliģiskās pārliecības cilvēkiem — un norādīja, ka sabiedrībā to pastiprina sociālo tīklu anonimitāte. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka visiem, kas sauc Latviju par savām mājām, ir jāciena tautas un valsts vērtības, kultūra un valoda, un ka drošība nav tikai dienestu darbs, bet ikviena atbildība (LSM).

Tajā pašā dienā uzrunai sekoja divi publiski iebildumi, un neviens no tiem nenāca no Saeimas frakcijas. Matīss Žuravļevs (Austošā Saule Latvijai) apšaubīja aicinājumu būt vienotiem ar citām tautām un reliģijām un apgalvoja, ka Latvija nav dibināta multikulturālismam (avots). Žurnālists Lato Lapsa, prezidentu vārdā nenosaucot, bet norādot uz amatu, dēvēja viņu par «gļēvo bezmugurkaulnieku» (avots).

Otra dienas ass bija Sabiedrības integrācijas fonda liktenis. Raivis Zeltīts (Austošā Saule Latvijai) prasa fondu likvidēt un tā vietā veidot Nacionālās saliedētības fondu ar patriotisma un ģimenes vērtību programmu, pārceļot uz to atsevišķas SIF programmas — ģimenes un Ukrainas atbalstu (avots). Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) 12. augustā pauda pretēju virzienu: fondu vispirms depolitizēt un, iespējams, pārsaukt, nevis slēgt (LSM).

Pirms apkures sezonas uzmanības lokā ir granulu tirgus. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) atbalsta brīvprātīgu vienošanos ar ražotājiem par Latvijas tirgus apgādi vispirms un pateicas tiem, kuri tai pievienojušies, taču brīdina, ka valsts iesaistīsies ar tirgus regulāciju, ja pirms apkures sezonas cilvēki granulas nopirkt nevarēs (LSM).

Opozīcijai dienā bija viena balss: Atis Švinka (Progresīvie) iebilst, ka degvielas nodokļu samazināšana viena pati nevar būt ilgtermiņa risinājums cenu slogam — līdzās esot jārisina produktivitāte, investīcijas un algas un jānodrošina alternatīvas, tostarp sabiedriskais transports un dzelzceļš (avots).

Kopā pārskatā iekļautas 25 pozīcijas: koalīcija 6, opozīcija 1, bez Saeimas frakcijas 6, bezpartejiskie 2 un neitrāli 10. Reģistrētu pretrunu dienā nav; spriedzes ir divas, un abas vērstas uz vienu adresātu — Valsts prezidentu.

Atsevišķi papildinājām arī izglītības reformas sintēzi ar Tiesību aktu projektu portāla dokumentiem. Tie maina strīda ainu: skaļākais punkts — dabaszinību eksāmens 9. klasē — nav nevienā no augusta noteikumu projektiem, jo tas ir izlemts jau 2025. gada 6. maijā; sabiedrības līdzdalība abās anotācijās ir atslēgta steidzamības dēļ; un skolu finansēšanas grozījumus nesaskaņoja pati Finanšu ministrija, norādot, ka aprēķinu nav un fiskālā telpa 2027.–2030. gadam ir negatīva (sintēze).

Pilnais pārskats ar visām pozīcijām un avotiem: https://atmina.lv/blog/2026-08-15.html

Vai valsts amatpersonas uzruna par naidu vispār ir politisks izteikums, par kuru ir vietā strīdēties? Un vai Sabiedrības integrācijas fonda gadījumā «depolitizēt» un «likvidēt» ir divi risinājumi vienai problēmai, vai divas dažādas problēmas?

Ja pamanāt kļūdu vai trūkstošu avotu, ierakstiet komentārā.

Izglītības debatē pašlaik vienā “reformas” paketē ir salikti vairāki atšķirīgi jautājumi.

IZM piedāvā 9. klasē ieviest dabaszinību centralizēto eksāmenu, atteikties no minimālā eksāmenu sliekšņa kā priekšnoteikuma apliecības saņemšanai un ļaut labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā priekšmetā. Izmaiņas vēl jāvērtē valdībā:
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2026-no-septembra-planotas-izmainas-9-klase-varetu-ieviest-dabaszinatnu-eksamenu-bet-atestata-iegusanai-vairs-nevertet-eksamenu-rezultatus.a657378/

Te rodas divi atsevišķi jautājumi. Dabaszinību eksāmens palielinātu ārējās pārbaudes lomu, bet minimālā sliekšņa atcelšana samazinātu eksāmena ietekmi uz apliecības saņemšanu. Tātad var atbalstīt vienu paketes daļu un iebilst pret otru.

Arī par termiņu nav vienas pozīcijas. LDDK grib eksāmenu jau šajā mācību gadā. Premjers uzskata, ka izmaiņas pirms 1. septembra nedrīkst sasteigt. Česlavs Batņa piedāvā dabaszinību eksāmenu vispirms izmēģināt kā pilotprojektu un iebilst pret pilnīgu sliekšņa atcelšanu:
https://pmo.ee/8526242

Paralēli tiek mainīts skolu finansēšanas modelis. Pieejamības un pierobežas skolām piedāvāts samazināt nepieciešamo skolēnu skaitu, taču nav izslēgts, ka turpmākajos gados tam vajadzēs papildu naudu:
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.08.2026-piedavatajam-izmainam-skolu-finansesana-vismaz-pagaidam-papildu-nauda-nebus-vajadziga.a658376/

Vēl atsevišķi rudenī jāatrod 57 miljoni eiro pedagogiem.

Mums šķiet, ka diskusijai palīdzētu šos jautājumus nodalīt:

- Vai vajag dabaszinību eksāmenu?
- Vai eksāmena rezultātam jāietekmē apliecības saņemšana?
- Cik vēlu drīkst mainīt noteikumus pirms mācību gada?
- Kā saglabāt skolas reģionos, ja skolēnu skaits samazinās?
- No kurienes ņemt naudu pedagogu algām?

Kuru no šiem lēmumiem jūs atbalstītu, un kuru — ne?

Izglītības reformas strīds pašlaik tiek pasniegts kā viens jautājums, taču zem tā ir vismaz trīs atšķirīgi lēmumi:

- 9. klases dabaszinību eksāmens, minimālais eksāmenu slieksnis un atzīmju labošana;
- skolu finansēšanas un pieejamības skolu modelis;
- pedagogiem solītie 57 miljoni eiro, kuri rudenī vēl jāatrod budžetā.

Ilzes Indriksones piedāvātā pakete pati velk divos virzienos. Jauns dabaszinību eksāmens stiprinātu ārējo pārbaudi, bet minimālā sliekšņa atcelšana samazinātu eksāmena nozīmi apliecības saņemšanā. Česlavs Batņa dabaszinību eksāmenu atbalsta, bet nākamajā mācību gadā piedāvā tikai pilotprojektu un iebilst pret pilnīgu sliekšņa atcelšanu:
https://pmo.ee/8526242

Lielākā domstarpība ir par ieviešanas laiku. LDDK prasa eksāmenu ieviest jau šajā mācību gadā:
https://x.com/darbadeveji/status/2088174273617661961

Premjers Andris Kulbergs saka, ka tik būtiskas izmaiņas pirms 1. septembra nedrīkst sasteigt:
https://www.leta.lv/home/important/ADE817CE-B7A4-448B-BD10-2029975DBB16

Arvils Ašeradens uzskata, ka šādi lēmumi bija jāpieņem līdz maijam:
https://x.com/aseradens/status/2087469526774362120

Interesants ir arī politiskais fons. Janvārī un februārī AS un NA, atrodoties opozīcijā, balsoja pret skolu finansēšanas modeļa pamatu. Tagad AS vada valdību, NA — Izglītības un zinātnes ministriju, bet JV un ZZS, kas toreiz modeli atbalstīja, ir viņu koalīcijas partneri. Jaunajai valdībai modelis jāievieš vai jāpārveido kopā.

Tāpēc pagaidām precīzāk ir runāt par vairāku reformu priekšlikumu sadursmi, nevis vienu jau pieņemtu reformu.

Pilnā sintēze ar hronoloģiju, Saeimas balsojumiem, 14 partiju programmu salīdzinājumu un avotiem:
https://atmina.lv/sintezes/izglitibas-reforma-pirms-1-septembra.html

Jautājumi diskusijai:

- Vai dabaszinību eksāmens jāievieš jau šajā mācību gadā vai vispirms kā pilotprojekts?
- Vai apliecību drīkst piešķirt neatkarīgi no eksāmena rezultāta?
- Vai skolu finansēšanas modelī svarīgākam jābūt minimālajam skolēnu skaitam vai skolas pieejamībai reģionā?
- Kur būtu jāatrod pedagogiem solītie 57 miljoni eiro?

Ja pamanāt faktu kļūdu vai trūkstošu avotu, ierakstiet komentārā.

Dienas galvenais politiskais jautājums 14. augustā bija airBaltic. Valdība nolēma lūgt Saeimai pilnvarojumu iespējamai valsts dalībai pagaidu finansējuma piesaistē līdz 30 miljoniem eiro.

Svarīga nianse: tas vēl nenozīmē automātisku 30 miljonu piešķiršanu. Rihards Kozlovskis skaidroja, ka summa var būt no nulles līdz 30 miljoniem un valstij būtu jāiesaistās kā kreditorei kopā ar privātajiem finansētājiem. Par dalību Ministru kabinetam būtu jālemj atsevišķi (LSM).

Andris Kulbergs savukārt nosauca četrus nosacījumus dzīvotspējīgam uzņēmuma plānam: privāto partneru finansējumu, Rīgu kā galveno bāzi, stabilizāciju bez jaunas valsts naudas un stratēģiskā investora piesaisti (avots).

Otra lielākā tēma bija pretdronu spējas. Raivis Melnis solīja no aptuveni septembra beigām izmantot Latvijas dronu pārtvērējus un radarus (LA.LV).

Kulbergs kritizēja līdzšinējo kaujas galviņu nodrošinājumu, bet Andris Sprūds šo formulējumu nosauca par puspatiesību un norādīja, ka pirmās piegādes sākušās aprīlī (avots).

Imigrācijas politikā izskanēja trīs dažādi akcenti: Kulbergs migrācijas plūsmu saistīja ar Baltkrievijas režīma hibrīdkara rīcību; Jāzeps Baško piedāvāja imigrāciju apturēt; Edvīns Šnore iebilda pret uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā (Diena).

Kopā pārskatā iekļautas 40 pozīcijas: koalīcija 21, opozīcija 5, bez Saeimas frakcijas 5, bezpartejiskie 2 un neitrāli 7.

Pilnais pārskats ar visām pozīcijām un avotiem: Dienas analīze — 2026-08-14 — Politiskā atmiņa

Vai Saeimai būtu jādod valdībai šāds pilnvarojums airBaltic finansējumam? Kādiem nosacījumiem vajadzētu būt obligātiem? Un vai pašreizējie publiskie skaidrojumi ļauj saprast, kāds tieši risks paliktu valstij?

Ja pamanāt kļūdu vai trūkstošu avotu, ierakstiet komentārā.

Apkopojām 13. augusta (ceturtdienas) publiskās politiķu pozīcijas — 49 pozīcijas no medijiem, X un Latvijas Vēstneša. Galvenais:

airBaltic. Piektdien (14.08.) valdība ārkārtas sēdē skata airBaltic biznesa plānu un 13,775 milj. eiro obligāciju procentu maksājumu. Priekšvakarā S&P pazemināja reitingu līdz CCC-. Premjers Kulbergs formulē piecus laba plāna nosacījumus (privātie partneri, valsts būtiska līdzdalība, Rīga kā bāze, bez jauna valsts finansējuma, stratēģiskais investors); Šlesers norāda, ka obligāciju cena kopš pirmdienas kritusi par 42,1 %.

Pretdronu lādiņi. Pēc premjera izteikuma, ka pārtvērējdroniem "lādiņus aizmirsām nopirkt", bijušais aizsardzības ministrs Sprūds Delfi faktu pārbaudē to noraida un sauc par dezinformāciju — sprāgstvielu iegāde esot risināta paralēli divos ceļos. Aizsardzības ministrijas versija daļēji atšķiras no abām pusēm.

"Zelta vīzas". Strīds pārgājis opozīcijas iekšienē: Krusts (MMN) iebilst pret termiņuzturēšanās atļaujām par 50 000 eiro ieguldījumu un kā idejas autoru norāda Šleseru (LPV). Viņa citētie skaitļi: kopš 2010. gada 13,6 no ~16,8 tūkstošiem saņēmēju ir Krievijas pilsoņi.

Valdības darbu izpilde. Švinka (PRO): pilnībā izpildīti 7 no 61 prioritārā darba, sākotnējais 215 pasākumu saraksts sarucis līdz 150. Tajā pašā dienā Kulbergs prasa ministriem prioritāros darbus pabeigt līdz vēlēšanām.

LVM sods. Konkurences padome piemēro Latvijas valsts mežiem 7,86 milj. eiro sodu par ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem; LVM to uzskata par nepamatotu (līgumi slēgti 1990. gados) un pārsūdzēs tiesā.

Pilnais pārskats ar avotu saitēm pie katras pozīcijas: https://atmina.lv/blog/2026-08-13.html

Projekts pieraksta tikai secību — datums, pozīcija, avots — bez vērtējuma. Ja pamanāt kļūdu, rakstiet komentāros.

Apkopojām, ko 12. augustā publiski teica Latvijas politiķi (avoti — mediji un politiķu paši ieraksti, saites raksta beigās).

• Pretdronu lādiņu strīds. Kulbergs publiski paziņoja, ka iepriekš iegādātajām pretdronu sistēmām lādiņi nemaz nebija nopirkti — "paviršība". Sprūds, kura laikā iepirkums notika, tajā pašā dienā atbildēja, ka nekādi lādiņi netika aizmirsti. Divi pretēji faktu apgalvojumi; dokumentus nav parādījusi neviena puse. Pūce prasa nosaukt atbildīgo, ja trūkums apstiprināsies.
• Pērnavas ielas avārija kļuva par migrācijas argumentu. Pēc naktī notikušās avārijas ar nelegāli valstī uzturējušos ārzemnieku NA politiķi dienas laikā pastiprināja izraidīšanas uzraudzības tēmu, bet koalīcija vienlaikus šķeļas par termiņuzturēšanās atļaujām: Šnore pret TUA apmaiņā pret investīcijām, Kulbergs meklē kompromisa modeli.
• Rail Baltica virzās uz "programmas minimumu". Kulbergs un Kozlovskis: pirmās kārtas prasības jāapcērp līdz tehniski minimāli nepieciešamajam, ministrijām līdz 15.09. jāizrēķina, cik valsts var atļauties. Švinka prasa pretējo secību — vispirms publiskot izmaksu pieaugumu un ES finansējuma riskus.
• airBaltic. Visi runātāji (Kulbergs, Pūce, arī nozares komentētāji) jauno, mazāko flotes plānu vērtē kā soli pareizajā virzienā — strīds tikai par to, kurš maksās: valsts, privātais kapitāls vai kreditori. Fonā 14,5% obligācijas.
• Koalīcijas iekšējā kritika. Ekonomikas ministrs Valainis savu valdību nosauca par "stabilu, bet tehnisku" — stabilitāte pati par sevi neesot rezultāts. Tajā pašā dienā Kulbergs atskaitījās: no 61 valdības prioritārā darba pilnībā izpildīti 7.

Kopā dienā fiksēta 41 politiķu pozīcija un 3 publiskas spriedzes. Viss ar citātiem un avotu saitēm: https://atmina.lv/blog/2026-08-12.html

(atmina.lv ir bezmaksas, anonīmi veidota politikas arhivēšanas vietne — pierakstām, ko politiķi saka un kā balso, bez vērtējumiem. Kļūdu labojumi un kritika ļoti gaidīti.)

Ko mēs darījām. Katra amatpersona deklarācijā uzrāda amatus un ienākumu avotus ar organizāciju reģistrācijas numuriem; Valsts kase publicē, kurām biedrībām valsts budžets maksā — arī ar numuriem. Sasaistījām abas kopas: 165 gadījumos mūsu uzskaitīta politiķa deklarācijā parādās organizācija, kas 2024.–2026. gadā saņēmusi valsts naudu. Tad katru izcelto gadījumu pārbaudījām pret pirmavotiem — pašām deklarācijām, maksājumu klasifikācijas kodiem un likumiem.

Galvenais secinājums nav skandāls, bet struktūra. Lielākā daļa naudas iet pa ceļiem, kur politiķis neko neizšķir (konkursi, ES likmes, formulas) — tāpēc lielākā daļa aizdomu izira. Palika divi ceļi, kur lēmumu pieņem cilvēki:

• ministrijas pašas maksājumi bez konkursa — no tās "nozaru vadības" naudas;
• valdības rezerve "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" — katrs piešķīrums ir atsevišķs MK rīkojums. Pa šo ceļu Paralimpiskā komiteja saņēma 1,32 miljonus eiro (37,9 % no visa tās valsts finansējuma).

Seši gadījumi, kur amats, nauda un lēmumu vara ir tuvu (lapā katrs ar pilnu hronoloģiju un avotiem; šeit īsi):

• Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs gandrīz desmit gadus vadīja Samariešu apvienības aprūpes dienestu; 2022. gadā vienlaikus bija domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs. KNAB 2023. gadā paziņoja, ka izvērtēs; iznākums publiski nav zināms. Godīgā puse: finansējuma lielais kāpums apvienībai notika pēc viņa aiziešanas, un to nes ES projekts.
• Ārlietu ministre Baiba Braže dibināja biedrību "Sievietes drošībai" un valdes amatu deklarēja vēl par 2024. gadu; 2025. gadā ĀM biedrībai samaksāja 21 826 eiro no ministrijas pašas naudas — bez konkursa. Ienākumu no biedrības viņai nav.
• Premjers Andris Kulbergs no "Auto asociācijas" valdes izstājās mēnesi pēc stāšanās amatā; LDDK padomes amatu bija deklarējis 2022. gadā. Jūlijā viņš abas minēja kā organizācijas, kas iztiek bez valsts budžeta piefinansējuma — Valsts kases dati LDDK rāda 1,05 miljonus trīs gados. Pēc Re:Baltica jautājumiem formulējums mainījās.
• Eksministre Agnese Lāce: kultūras ministrs SIF padomē sēž pēc likuma; viņas pilnvaru laikā PROVIDUS (bijusī darbavieta) no SIF saņēma 371 tūkstoti, viņas biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" — 156 tūkstošus. Lielākā daļa ir ES plūsma, ienākumu viņai nav; jautājums ir biedra statusa norāde, kas vienā deklarācijā ir un nākamajā pazūd.
• Eksministrs Andris Sprūds desmit gadus vadīja Latvijas Ārpolitikas institūtu, kura valsts finansējums 100 % nāk no ĀM; ministra laikā sēdēja tajā pašā valdībā. Tipveida ilustrācija tam, cik maza ir domnīcu ekosistēma.
• Deputāte Zane Skujiņa-Rubene pirms Saeimas bija Paralimpiskās komitejas iepirkuma komisijā un amata beigu deklarācijā uzrādīja 50 577 eiro "citos ienākumos" bez paskaidrojuma — aptuveni trīs gada algas. Ticamākais nevainīgais skaidrojums ir delegācijas izdevumu caurplūde, bet apstiprinājuma nav.

Ko šie dati nepierāda: nevienu likuma pārkāpumu. Amats biedrībā ir likumīgs un deklarējams — tieši tāpēc mēs to vispār redzam. Mēs rādām, kur sabiedrībai ir pamats prasīt paskaidrojumus, un kur atbildes šobrīd nav.

Metodes piezīme: amatu fakti balstās pašu amatpersonu parakstītajās deklarācijās un organizāciju publiskajās lapās — maksas UR izrakstus apzināti nepirkām, un lapā tas pierakstīts atklāti. Datu tīrīšanā atradām arī savu kļūdu klasi: VID vārda meklēšana sešiem politiķiem bija piesaistījusi vārdabrāļu deklarācijas (72 rindas izņēmām pirms analīzes).

Pilnā analīze ar visiem avotiem: https://atmina.lv/analizes/amatpersonas-un-biedribas.html

Atmiņa nepieraksta vērtējumu, bet secību: datums, pozīcija, avots. Ja pamanāt kļūdu — sakiet, izlabosim.

Robežpolitika pārgāja no diskusijas uz izpildi.

11. augustā sākās nelegālās imigrācijas apturēšanas operācija «Vilkatis». Par to vienā dienā runāja trīs valdības līmeņi:

- iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) paziņoja par iekšlietu un aizsardzības resursu apvienošanu un pastiprinātu bezpilota lidaparātu izmantošanu;
- Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) norādīja, ka operāciju viņa uzraudzībā koordinē Krīzes vadības centrs;
- aizsardzības ministrs Raivis Melnis (bezpartejisks) uzsvēra, ka karavīru izvietošana viena pati robežu nenosargās — uzsvars uz droniem un videonovērošanu; NATO spēki netiks iesaistīti.

Tajā pašā dienā pie Silenes atrada pirmo migrantu rakto tuneli nelegālai iekļūšanai Latvijā. Dombrava uzdeva skenēt zemi gar visu valsts ārējo sauszemes robežu. Kulbergs piebilda: droni diennakts kontrolei ir sagādāti, bet trūkst apmācītu pilotu; Pāternieku robežkontroles punktu valdība pagaidām neslēdz.

Par pašu robežas stiprināšanu koalīcijā domstarpību nav. Nesaskaņas ir par uzturēšanās atļaujām: Kulbergs investoriem rosina stingrākus, bet joprojām pieejamus nosacījumus, Raivis Zeltīts (Austošā Saule Latvijai) „zelta vīzas“ noraida pilnībā, bet Reinis Pozņaks (Apvienotais saraksts) tās aizstāv.

---

Koalīcijas aritmētiku pirms 3. oktobra vēlēšanām sašaurina abas puses.

Dienu iepriekš sarakstus, ar kuriem sadarbību izslēdz, nosauca premjers. 11. augustā robežas vilka arī otra puse:

- Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) paziņoja, ka jauno valdību neveidos ar Jauno Vienotību, Progresīvajiem un „SV“, un cer uz divu partiju valdību;
- Ēriks Stendzenieks (Latvija Pirmajā Vietā) pauda, ka mazākuma valdība bez Jaunās Vienotības spētu strādāt;
- Mārtiņš Štāls (JKP) premjera reakciju Dombravas vēstules lietā vērtēja kā politisku soli pret konkurentu un pieļāva, ka tā cena varētu būt Nacionālās apvienības atturība atbalstīt Kulbergu nākamās valdības vadītāja amatā.

---

Spiediens uz premjeru nāk no koalīcijas un ārpusparlamenta spēkiem, ne no opozīcijas.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) publiski iebilda pret valdības darba stilu — valdība nedrīkstot kļūt par diskusiju klubu. Viņš nosauca arī skaitli: 400 miljonu eiro iztrūkums nākamā gada budžetā pats no sevis nepazudīs, un pie tā jāstrādā pirms vēlēšanām, nevis pēc tām; PVN samazināšana esot tikai daļa no risinājuma.

Kulbergs savukārt strīdu par slimnīcu reformu slēdza institucionāli — lēmums esot pieņemts un ZZS iebildumu dēļ netikšot atcelts.

No piecām dienā reģistrētajām spriedzēm četras vērstas uz premjeru; avoti — koalīcijas partneris ZZS, divas ārpusparlamenta partijas un žurnālistu organizācijas vadītāja. Neviena nenāk no parlamentārās opozīcijas.

---

Izglītībā strīda ass ir reformas temps, ne saturs.

Kulbergs piekrīt, ka mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma jāpilnveido, bet būtiskas izmaiņas līdz 1. septembrim uzskata par nereālām; šonedēļ viņš sasauks atsevišķu sanāksmi. Guntars Vītols aicinājumu nesteigties vērtē kā jau gadu desmitiem ilgušas degradācijas turpinājumu. Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) tikmēr virza grozījumus, kas pierobežas un pieejamības skolās samazina klašu grupā prasīto skolēnu skaitu.

---

Rīgā berze paliek vienas partijas iekšienē.

Marta Kotello (Progresīvie) kritizēja pašvaldību par laikus neizziņoto 11. novembra krastmalas slēgšanu. Mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) tajā pašā dienā publiski atvainojās par sastrēgumiem un atzina: nav normāli krastmalu slēgt piecas dienas pirms svētkiem, to plaši neizziņojot.

---

Diena skaitļos (pēc pārskata tabulas): koalīcija 28 pozīcijas · parlamentārā opozīcija 6 · partijas ārpus Saeimas frakcijām 15 · bezpartejiskie 1 · neitrālie komentētāji 7. Kopā 57.

Pilnais pārskats ar visu pozīciju avotiem: https://atmina.lv/blog/2026-f08-11.html

Atmiņa nepieraksta vērtējumu, bet secību: datums, pozīcija, avots. Ja pamanāt kļūdu — sakiet, izlabosim.

Pagājušā nedēļa iekšlietu ministram Jānim Dombravam (Nacionālā apvienība) salika trīs pārmaiņus viena otras virsū, un interesanti, ka strīds ne reizi nebija par to, VAI robeža jāsargā — par to visi bija vienisprātis. Strīds bija par to, KURŠ to nolemj un KĀ par to runā.

Pirmā ass: Pāternieku robežpunkts.

Pirmdien Dombrava valdībai steidzamības kārtībā virzīja priekšlikumu Pāternieku robežšķērsošanas punkta darbību apturēt — punktas kopš 31. jūlija nestrādā Valsts robežsardzes sistēmu tehnisku traucējumu dēļ. Otrdien, 4. augustā, valdība lēmumu nepienēma: premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) skaidroja, ka nelegālās migrācijas plūsma nesekojot pa pašu punktu, bet ārpus tā, tāpēc slēgšana šobrīd netiktu apstiprināta. Pats ministrs pēc sēdes slēgšanu uzturēja kā variantu, kas "nav likts galdā šobrīd".

Otrā ass: vēstule Spānijai.

Dombrava bija rakstījis Spānijas valdībai par Seutas robežkrīzi — bez saskaņošanas ar Ārlietu ministriju, par ko premjers viņam publiski aizrādīja. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atgādināja, ka bez īpaša pilnvarojuma Latviju ārpolitikā pārstāv trīs amatpersonas — prezidents, premjers un ārlietu ministrs. Saeimā "Stabilitātei!" sāka vākt parakstus ministra demisijas pieprasījumam; to atbalstīja arī Šlesera LPV un Progresīvie. Dombrava atbildēja, ka pieprasījums viņu nesatraucot, un ieskaitīja Progresīvos "vienā rindā ar prokremliskajām partijām".

Trešā ass: pirmā kritika no koalīcijas.

Līdz šim visi publiskie uzbrukumi ministram nāca no opozīcijas, bet koalīcija viņu aizstāvēja. Sestdien, 8. augustā, satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) Dombravas izteikumus par viedās robežas izbūves procesu nodēvēja par "apzinātu maldināšanu vai nekompetenci". Saeimas komisija plāno lūgt ministram paskaidrojumus.

Kāpēc tas ir vairāk par vienu ministru

Katrs no trim punktiem atsevišķi ir process. Kopā tie ir tests tam, kā koalīcija tur savus ministrus: ja demisijas parakstu vākšana ir ierasta opozīcijas kustība, tad koalīcijas partnera publisks "apzināta maldināšana vai nekompetence" adresāts sava valdības ministram ir retāks solis.

Jautājumi diskusijai:

• Vai ārpolitiska vēstule bez saskaņošanas ar ĀM ir demisijasvērts pārkāpums, vai disciplināra kļūda, ko pietiek atrisināt ar aizrādījumu?
• Vai premjera arguments (plūsma iet garām punktam, tāpēc slēgšana neko nedod) ir fakts, ko vajadzētu pārbaudīt pirms lēmuma, vai iegansts atlikt?
• Ko nozīmē tas, ka kritika nāk no JV, nevis no premjera paša partijas — saskaņots koalīcijas signāls vai Kozlovska personīgā iniciatīva?

Avoti

• Dombrava par Pāternieku slēgšanas virzību (pirms valdības sēdes): https://nra.lv/latvija/526975-paternieku-robezpunkts-vai-tas-tiks-slegts-uz-visiem-laikiem.htm
• Valdība slēgšanu neapstiprina; Kulberga un Dombravas komentāri pēc sēdes: https://www.apollo.lv/8521287/paternieku-robezpunktu-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-neslegs
• Vēstule Spānijai un premjera aizrādījums: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2026-spanija-jutigi-uztverta-dombravas-vestule-par-migrantu-krizi-seuta-kulbergs-aizrada-ministram.a657517/
• Rinkēvičs par trim amatpersonām: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.08.2026-prezidents-par-dombravas-vestuli-migrantu-krizes-skartajai-spanijai-vispirms-jatiek-gala-ar-savam-problemam.a657586/
• "Stabilitātei!" par demisijas pieprasījumu: https://pmo.ee/8521250
• Šlesers (LPV) pieprasa demisiju: https://x.com/SlesersAinars/status/2084580977523777572
• Dombravas atbilde Progresīvajiem: https://x.com/janisdombrava/status/2085064297403609091
• Kozlovska kritika un Saeimas komisijas nodoms: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2026-saeimas-komisija-plano-lugt-paskaidrot-dombravas-izteikumus-par-noverosanas-kameram-uz-robezas.a657959/
• Kulbergs par trim amatpersonām ārpolitikā: https://x.com/AndrisKulbergs/status/2086022037068214710

Strīds par nevalstisko organizāciju finansējumu pārgāja no vērtējumiem uz uzdevumiem ar termiņu.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) uzskata, ka valsts nedrīkst būt vienīgais šo organizāciju ienākumu avots un eksistences nodrošinātājs, jo tas sektoru vājina, nevis stiprina. Viņš uzdevis Finanšu ministrijai izstrādāt priekšlikumus finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un privātā sektora līdzdalībai, tostarp nodokļu instrumentus, kas motivētu cilvēkus un uzņēmumus atbalstīt nevalstiskās organizācijas, bet Kultūras ministrijai kopā ar Finanšu ministriju — izstrādāt skaidrus un caurskatāmus finansējuma piešķiršanas principus; rezultātus gaida mēneša laikā. Pretējā strīda galā Gints Aizupietis (MMN) uzskata, ka finansējums būtu jāaptur un turpmāk jāpiešķir tikai privāto ziedojumu apjomā. Vides aktīviste Maija Krastiņa turpina 5. augustā iesākto līniju par finansējuma apjoma aprēķinu — toreiz viņa norādīja, ka 91 % piešķirtā finansējuma ir pakalpojumu dotācijas, tagad iebilst pret telpu nomas ienākumu ieskaitīšanu apjomā. Strīds turpinās trešo dienu; jaunais tajā ir konkrēts termiņš valdības pusē un prasība finansējumu apturēt vispār.

Kritika par iekšlietu ministru pirmoreiz reģistrēta kā uzbrukums no koalīcijas puses.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) izteikumus par viedās robežas izbūves procesu dēvē par apzinātu maldināšanu vai nekompetenci, un Saeimas komisija plāno lūgt paskaidrojumus. Precizējums, kas šeit ir svarīgs: koalīcijas berze ap ministru nav jauna — 4. augustā Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) publiski vaicāja viņam par konkrētiem lēmumiem. Jaunā ir forma. Spriedzes ar Dombravu kā mērķi mūsu ierakstos ir kopš maija, bet līdz šim visas ar koalīcijas avotu bija atbalsts, kamēr uzbrukumi nāca no opozīcijas. Kritikas priekšmets turklāt ir šaurs — konkrēti izteikumi par novērošanas kamerām uz robežas, nevis ministra darbs kopumā. Kozlovska tiešas runas avota rakstā nav; nostāja atreferēta trešajā personā, un ministra atbilde uz to 8. augusta ierakstos neparādās.

Deputātu kompensācijās abas puses redz vienu problēmu, bet pretēju risinājumu.

Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) uzskata, ka manipulācijas ar kompensācijām būs vienmēr, taču tas nav iemesls tās neuzraudzīt; deputātu algas viņš vērtē kā adekvātas, tāpēc kompensācijām jābūt reāli pamatotām un pārbaudāmām, nevis interpretējamām, bet pati kompensāciju sistēma esot normāla prakse demokrātiskajā pasaulē. Juris Pūce (Latvijas attīstībai) aicina no deputātu kompensācijām un ministru piemaksām atteikties vispār, uzskatot tās par atliekām no vecajiem laikiem. Tajā pašā tēmu grupā finanšu ministra biroja ekonomists Guntars Vītols publiskā sektora apjomu raksturo kā ļoti lielu un smagnēju — algās tas izmaksājot gandrīz 6 miljardus eiro gadā —, konkrētu prasību neizvirzot.

Nodokļu jautājumos vienotas līnijas nav ne koalīcijā, ne ārpus tās.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) samazinātās PVN likmes galveno ieguvumu saskata nevis cenu kritumā, bet apgrozījuma pieaugumā — attiecīgo preču un vietējo ražotāju apgrozījums šajās kategorijās audzis virs 10 %. Ārpus Saeimas frakcijām esošā MMN virza savu līniju divos virzienos: Jānis Hermanis paziņo, ka partija iestāsies par darbaspēka nodokļu samazināšanu, lai tas būtu konkurētspējīgs ar pārējām Baltijas valstīm, un salīdzinājumam min Igaunijas šā gada korekcijas, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme celta no 22 % uz 24 %, taču visiem algu saņēmējiem neatkarīgi no algas līmeņa pienākas 700 eiro ikmēneša atvieglojums. Jāzeps Baško savukārt vēršas pret pašu principu — uzskata, ka labējā valdībā nebūtu vietas cenu plānotājam un peļņas kontrolētājam. Tiešas koalīcijas atbildes uz MMN priekšlikumiem 8. augusta ierakstos nav.

Termiņuzturēšanās atļauju jautājumā šķiras nevis partijas, bet tvērums.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (bezpartejisks) iestājas pret termiņuzturēšanās atļauju iespējas slēgšanu pilnīgi visiem, pieļaujot atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi stingrā drošības kontrolē NATO, OECD un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem.

Diena skaitļos (pēc pārskata tabulas): koalīcija 15 pozīcijas, parlamentārā opozīcija 2, partijas ārpus Saeimas frakcijām 6, bezpartejiskie 1, neitrālie komentētāji 5. Kopā 29.

Koalīcijas pārsvars dienā ir gandrīz pilnīgs, taču iekšēji tā nav vienota: asākais dienas iebildums nāk no viena koalīcijas ministra pret otru. Opozīcijas divas pozīcijas nesaskaras ne savā starpā, ne ar koalīcijas dienaskārtību — Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) runā par valodu apguvi skolā, Mārtiņš Staķis (Progresīvie) par rasismu sportā.

Pilnais pārskats ar visu pozīciju avotiem: https://atmina.lv/blog/2026-08-08.html

Atmiņa nepieraksta vērtējumu, bet secību: datums, pozīcija, avots. Ja pamanāt kļūdu — sakiet, izlabosim.

Strīds par nevalstisko organizāciju finansējumu pārgāja no vispārīga principa uz konkrētām organizācijām un summām.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) nošķīra Latvijas Darba devēju konfederāciju no pārējām organizācijām: tā neesot parasta organizācija, bet konfederācija ar oficiālu statusu un pārstāvniecību Eiropas un pasaules organizācijās, un tā pati esot skaidri pateikusi, ka var atteikties no jebkura ES fondu finansējuma. Eiropas Parlamenta deputāts Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) tajā pašā dienā nosauca skaitli: Latvijas nodokļu maksātāji festivāla LAMPA rīkošanai Sorosa fondam ziedojuši 270 000 eiro. Tas ir viņa apgalvojums, un mūsu rīcībā nav dokumenta, kas apstiprinātu ne summu, ne to, ka festivāla rīkotājs būtu Sorosa fonds — pārskatā tas tāpēc stāv ar šo atrunu, nevis kā fakts. Kārlis Seržants (Apvienotais saraksts) vērtēja nevis finansējumu, bet premjera uzstāšanās toni, atzīstot, ka Kulbergs NVO sanāksmē „par daudz uzvilkās“, taču uzskatot to par saprotamu. Visas trīs pozīcijas nāk no koalīcijas; nevalstisko organizāciju puse dienas ierakstos neparādās.

Iekšlietu ministra darba bilanci noraidīja punktu pa punktam.

Eiropas Parlamenta deputāts Māris Mežals (Latvija Pirmajā Vietā) uzskaitīja piecus Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) publiskotos darba rezultātus — krievu valodas aizliegumu policistu savstarpējā saziņā, nelegālo migrantu konstatēšanu un nažu atņemšanu Muceniekos, Pāternieku robežkontroles punkta slēgšanu un aptuveni 90 cilvēku iekļaušanu melnajā sarakstā — un novērtēja tos kā tādus, ar ko nav pamata lepoties. Ministra tās pašas dienas ieraksts ir par citu saturu: atturēto ieceļošanas mēģinājumu skaitu jūnijā un jūlijā un aicinājumu Baltkrievijai pārstāt atbalstīt nelegālos imigrantus. Mežala ieraksts publicēts aptuveni divas stundas agrāk, tāpēc tas nav atbilde ministram, un ministra atbilde uz uzskaitījumu dienas ierakstos neparādās. Vienīgais kopīgais punkts ir melnais saraksts, un tas parādās pretējās nozīmēs: ministrs to dienu iepriekš bija publiskojis kā savu darbu, kamēr Mežals apgalvo, ka viņš sarakstu neveidoja, bet tikai parakstīja.

Aizsardzības ministrs pārgāja no draudu vērtējuma uz dienesta uzņemšanas prasībām.

Raivis Melnis (bezpartejisks) uzskata, ka Nacionālo bruņoto spēku vadībai kopā ar izglītības un veselības ministriem vajadzētu pārrunāt, kā skolās sakārtot fiziskās sagatavotības un psiholoģiskās noturības sistēmu. Viņš piekrīt, ka dronu operatoram un kibertelpas aizsardzības speciālistam nav vajadzīga tāda pati fiziskā sagatavotība kā kājiniekam, un pieļauj, ka nākotnē varētu domāt par iestāšanās prasību samazināšanu, tomēr pašu samazināšanu vērtē kā ļoti izaicinošu; Ukrainas pieredze, pēc viņa teiktā, nav tieši pārņemama, jo tur ir karš. Tajā pašā tēmā, bet citā līmenī runāja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) — par pirmoreiz Rīgā rīkotajām praktiskajām mācībām pretmobilitātes šķēršļu būvniecībā. Domstarpību starp abām pozīcijām nav, un opozīcijas balss šajā tēmā dienas ierakstos neparādās.

Ārpus Saeimas frakcijām esošie runāja katrs par savu pretinieku.

Austošās Saules Latvijai trīs dienas pozīcijas ir vērstas pret Spānijas kreisajiem (Andris Velps), žurnālistiem, kurus Matīss Žuravļevs uzskata par politiskiem aktīvistiem un kreiso partiju PR speciālistiem, un „rusifikatoriem“, ar kuru mērķtiecīgu darbību Raivis Zeltīts skaidro to, ka „simbolu cīņā“ esot aptraipīts gan jaunlatviešu vārds, gan Rīgas Latviešu biedrības nama tēls. Nevienā no trim nostāja nav vērsta pret konkrētu politikas priekšlikumu, un Zeltīta avota ierakstā nav pateikts, kas un ar kādu rīcību to būtu aptraipījis — vainojamie apzīmēti vispārīgi.

Pārējā dienaskārtība palika ārpus strīdiem.

Inese Lībiņa-Egnere (Jaunā Vienotība) uzskaitīja tiesā iestrēgušo lietu izskatīšanas paātrināšanas instrumentus un uzsvēra, ka efektīva procesa vadība vispirms ir katra tiesneša atbildība; zemkopības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) meža nozares pamatnostādņu apspriešanas sākumā prasīja augstas pievienotās vērtības produktus izejmateriāla eksporta vietā; ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) apliecināja, ka Latvija nekad neatzīs Krievijas okupāciju Gruzijā; bet Alvis Hermanis (MMN) piedāvāja „Īrijas“ vēlēšanu modeli, kurā balso par personībām, nevis partijām. Divas dienas pozīcijas nenāk no politiķiem: politiskais analītiķis Filips Rajevskis vērtēja atceltā Pitbull koncerta zaudējumus no biznesa viedokļa, bet NATO StratCom direktors Jānis Sārts — ziņas par mākslīgā intelekta aģentu uzvedību.

Diena skaitļos (pēc pārskata tabulas): koalīcija 8 pozīcijas, parlamentārā opozīcija 1, partijas ārpus Saeimas 5, bezpartejiskie 1, neitrālie komentētāji 2. Kopā 17.

No trim opozīcijas partijām dienas ierakstos runāja tikai Latvija Pirmajā Vietā, ar vienu pozīciju; Progresīvie un „Stabilitātei!“ neparādās vispār.

Pilnais pārskats ar visu pozīciju avotiem: https://atmina.lv/blog/2026-08-07.html

Atmiņa nepieraksta vērtējumu, bet secību: datums, pozīcija, avots. Ja pamanāt kļūdu — sakiet, izlabosim.

Demisijas spiediens uz iekšlietu ministru saņēma pretsvaru no valdības galvas.

Kamēr Saeimā turpinās dienu iepriekš sāktā parakstu vākšana Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) demisijas pieprasījumam, Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) intervijā LSM paziņoja, ka pilnībā aizstāv ministra rīcību un ka pieprasījumam nav ne juridiska, ne faktiska pamata. Tajā pašā intervijā premjers noliedza būtiskas domstarpības valdībā — un turpat atzina, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija aicinājusi atcelt slimnīcu tīkla reformu. Kārlis Seržants (Apvienotais saraksts) retoriski jautāja, vai ministra kritiķi paši ir konsekventi. Dombrava tikmēr turpināja darba dienaskārtību: ziņoja par ap 90 ārvalstnieku iekļaušanu ieceļošanas aizlieguma sarakstā.

Aizsardzības ministra pirmās publiskās pozīcijas amatā ir atturīgas.

Pēc Lietuvas izlūkdienestu brīdinājuma par iespējamiem Krievijas triecieniem Baltijas kritiskajai infrastruktūrai bezpartejiskais pulkvedis Raivis Melnis norādīja, ka tiešu pazīmju par apdraudējumu konkrētiem Latvijas objektiem nav, tāpēc rīkojumu bruņoto spēku iesaistei viņš nedod; nepieciešamības gadījumā infrastruktūru sargāšot pastiprinātā režīmā. Vakarā tēmā ienāca premjers — pats nesen divas dienas apsekojis austrumu robežu, viņš uzsvēra, ka valdības uzdevums nav radīt sabiedrībā papildu satraukumu, bet gatavot valsti kritiskākajai situācijai; kā darba virzienus minēja pretgaisa aizsardzību un ciešāku Baltijas valstu un Somijas koordināciju. Par droniem viņš piebilda, ka to iznīcināšanai ar iznīcinātājiem nevajadzētu kļūt par ikdienas praksi.

Deputātu kompensāciju strīds pārvirzījās no personas uz kārtību.

Leila Rasima (Progresīvie) KNAB uzsākto pārbaudi par savu mājokļa kompensāciju novērtēja kā saprotamu un skaidroja, ka pastāvīgi dzīvo Latgalē un katru nedēļu brauc uz darbu Saeimā, bet kompensētajā dzīvoklī uzturas tikai tajās dienās, kad strādā Saeimā. Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) uzskata, ka deputātiem kompensāciju nevajadzētu vispār, bet Mārtiņš Štāls (JKP) pašu kārtību dēvē par „Eldorado“ un retoriski vaicā, vai atradīsies pieci deputāti, kas sagatavotu iesniegumu tās izbeigšanai. Koalīcijas politiķi šajā konkrētajā strīdā dienas ierakstos nostāju nepauda.

Spiediens uz veselības ministru nāca no koalīcijas iekšienes.

Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) pieprasa Hosama Abu Meri (Jaunā Vienotība) skaidrojumu un rīcības plānu par Rīgas Dzemdību nama finansējuma samazinājumu, kura dēļ kopā ar personāla trūkumu uz laiku slēgtas desmit ģimenes palātas. Pirmā atbilde dienā nāca no cita resora: labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība) apņēmās jautājumu atkārtoti aktualizēt valdībā un rosināt nepieciešamo līdzekļu atjaunošanu; Abu Meri paša atbilde dienas ierakstos neparādās. Fiskālo rāmi iezīmēja finanšu ministrs Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) — jūlija lēmumu par papildu 14 miljoniem eiro veselības aprūpei viņš par ļoti bīstamu neuzskata, taču ir brīdinājis ministrus vairāk neprasīt.

Tieslietu dienaskārtību noteica galvenokārt viens runātājs.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts) rosina vērtēt iespēju bāriņtiesu veiktās notariālās darbības nodot notāriem — pēc viņa domām, bāriņtiesai nevajadzētu būt pirmajai institūcijai, kas iesaistās ģimenes problēmu risināšanā, un tās galvenajam uzdevumam jābūt bērnu tiesību aizsardzībai; nosacījums, ko viņš izvirza pats, ir juridisko pakalpojumu pieejamība visā Latvijā, tostarp attālākajos reģionos. Atsevišķi tajā pašā jomā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs noraidīja visus 17 apžēlošanas lūgumus, ko izskatīja 6. augustā.

Diena skaitļos (pēc pārskata tabulas): koalīcija 34 pozīcijas, parlamentārā opozīcija 1, partijas ārpus Saeimas 12, bezpartejiskie 1, neitrālie komentētāji 4. Kopā 52.

Pilnais pārskats ar visu pozīciju avotiem: https://atmina.lv/blog/2026-08-06.html

Atmiņa nepieraksta vērtējumu, bet secību: datums, pozīcija, avots. Ja pamanāt kļūdu — sakiet, izlabosim.

Šis ir mūsu dienas pārskata formāts — īss kopsavilkums par to, ko Latvijas politiķi dienā publiski teica un darīja. Pilnā versija ar katras pozīcijas avotu ir vietnē; šeit galvenais.

Vēstules Spānijai lieta vienā dienā aizgāja no „slēdzams“ līdz demisijas parakstiem.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka jautājums par iekšlietu ministra Jāņa Dombravas vēstuli ir slēdzams, un atgādināja, ka Latviju ārpolitikā bez īpaša pilnvarojuma pārstāv tikai prezidents, premjers un ārlietu ministrs. Vakarā Saeimā tomēr sāka vākt deputātu parakstus ministra demisijas pieprasījumam — to virza „Stabilitātei!“, demisiju pieprasa arī LPV, un Progresīvie paziņoja, ka to atbalstīs. Dombrava atbildēja, ka pieprasījums viņu nesatraucot.

Deputātu kompensāciju lieta pārgāja institucionālā fāzē.

Leila Rasima video atbildē skaidroja, ka Rīgas dzīvoklis pieder viņas mātei, pati tajā nekad nav dzīvojusi un saņem 45 % no iespējamā kompensācijas apmēra. Vakarā KNAB paziņoja par uzsāktu resorisko pārbaudi un rosināja stingrināt kompensāciju regulējumu; prezidents un premjers jautājumu atstāj Saeimas kompetencē.

Budžeta sarunām atvērās otrā fronte — NVO finansējums.

Premjers Andris Kulbergs pēc tikšanās ar organizācijām paziņoja, ka valstij trūkst kvalitatīvu datu par tām piešķirto naudu, un uzdeva ministrijām mēneša laikā tos apkopot; Maija Krastiņa iebilda, ka 91 % šī finansējuma ir pakalpojumu dotācijas. Nodokļu pusē ekonomikas ministrs Viktors Valainis apgalvoja, ka PVN samazinājums ieņēmumus nesamazina, kamēr premjers nodokļus aiztikt nevēlas.

Uz Baltkrievijas robežas viss atduras pret resursiem.

Dombrava uzskata, ka Baltkrievijas hibrīdkara operācija ir jāaptur, un jaunu robežsargu piesaisti saista ar nākamā gada budžetu, tostarp Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu robežsardzē; vakarā viņš atklāja, ka uz robežas uzstādītās kameras nebija pieslēgtas robežsardzes nodaļai. Ainars Latkovskis piedāvā uz robežu novirzīt dienesta jauniešus no pierobežas, bet Raimonds Bergmanis par lielāko problēmu sauc cilvēkresursu trūkumu.

Ārējā drošībā.

ārlietu ministre Baiba Braže Krievijas triecienu, ko pati pārlaida patvertnē kopā ar ukraiņiem, nosauca par zemisku un kā ļoti svarīgu novērtēja Zviedrijas tiesas lēmumu nodot Ukrainai aizturēto ēnu flotes kuģi; Valdis Dombrovskis atbalsta Ukrainas finansēšanu no iesaldēto Krievijas aktīvu virspeļņas (jaunākais pārskaitījums — 1,4 miljardi eiro), bet aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzskata, ka Latvijai nākotnē būs vajadzīgas savas tālās darbības trieciena spējas.

Diena skaitļos (pēc pārskata tabulas): koalīcija 32 pozīcijas, opozīcija 5, partijas ārpus Saeimas 9, bezpartejiskie 5, neitrālie komentētāji 9.

Pilnais pārskats ar visu pozīciju avotiem:
https://atmina.lv/blog/2026-08-05.html

Atmiņa nepieraksta vērtējumu, bet secību: datums, pozīcija, avots. Ja pamanāt kļūdu — sakiet, izlabosim.

Sveiki!

Šī ir atmina.lv kopiena. atmina.lv ir politiskā atmiņa — neatkarīga un eksperimentāla caurspīdīguma vietne, kas izseko, ko Latvijas politiķi sola, salīdzina solīto ar darīto un atrod pretrunas. Pamatjautājums, uz kuru mēģinām atbildēt: vai darbi sakrīt ar vārdiem?

Ko vietne dara:

• apkopo politiķu publiskos izteikumus no medijiem un X (Twitter),
• izseko Saeimas balsojumus un salīdzina tos ar teikto,
• kārto visu pa politiķu profiliem, partijām un tēmām,
• publicē dienas pārskatus, padziļinātas analīzes (partiju solījumu karte, NVO analīzes)

Ko publicēsim šeit:

• dienas pārskatus par notikušo Latvijas politikā,
• interesantākās atrastās pretrunas un ievērojamākos Saeimas balsojumus,
• analīzes, statistiku un citas atradnes no publisku vietņu datiem.

Ko gaidām no jums:

• diskusijas par ierakstiem — piekrist nav obligāti, argumentēt gan;
• norādes uz kļūdām — ja profilā vai pārskatā kaut kas ir neprecīzs, sakiet, izlabosim;
• ieteikumus — kurus politiķus, tēmas vai avotus vēl būtu vērts iekļaut.

Daži principi:

• Kopiena, tāpat kā vietne, ir politiski neitrāla — šeit seko līdzi visiem, nevis spēlē kādas partijas labā. Aģitācijai un partiju kariem šeit vietas nav.
• Ja apgalvo faktu par politiķi — pievieno avotu.
• Kritizējam izteikumus un darbus, ne cilvēkus personiski.

Saites:

• Vietne: atmina.lv
• X: u/atminaLV
• Pirmkods (AGPL-3.0): github.com/imaksligais/atmina-lv
• Kontakti: info@atmina.lv

Projekts ir eksperimentāls, tiek veidots anonīmi un ar mākslīgā intelekta palīdzību — visi dati nāk no publiski pieejamiem avotiem, un viss kods ir atvērts. Spriediet par darbu, ne autoriem. Jautājiet, ierosiniet, kritizējiet — laipni lūgti!

Sekoju Latvijas politiķu publiskajām pozīcijām un pierakstu tās pa dienām ar avota saiti pie katra apgalvojuma. 31. jūlijā sanāca kaut kas, kas man šķita pietiekami neparasts, lai to izceltu.

Seutas robežkrīze tajā dienā savāca 14 pozīcijas — visvairāk no visām tēmām. Bet interesantais nav skaits, bet šķirtne: tā neiet pa koalīcijas un opozīcijas robežu.

- Mārtiņš Staķis (Progresīvie, opozīcija) uzskata, ka ES ir pienākums palīdzēt Spānijai.

- Ansis Pūpols un Rihards Kols (abi Nacionālā apvienība, koalīcija) šo pienākumu noliedz. Pūpola arguments dienas gaitā sadalījās divos: solidaritātes pienākuma noliegums un atsevišķi — norāde uz Spānijas NATO saistību nepildīšanu.

Tajā pašā dienā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) atbalstīja ES fonda finansēta integrācijas projekta apturēšanu biedrībai "Gribu palīdzēt bēgļiem", pamatojot to ar pirmajā instancē notiesātas personas iesaisti projekta vadībā.

Otra lieta, ko pamanīju tikai tāpēc, ka skaitu pozīcijas: airBaltic tēmā tajā dienā **nav** nevienas aizstāvošas pozīcijas. Premjers Kulbergs iepriekšējās valdības 380 miljonu obligāciju piesaisti nosauc par lielu kļūdu, Šlesers un Vītols iebilst pret turpmāku publiskās naudas ieguldīšanu, un neviens nerunā pretī. Trūkstošā puse dažreiz ir informatīvāka par klātesošo (ar to atrunu, ka "nav reģistrēts" nozīmē "nav manos avotos tajā dienā", ne "neviens tā nedomā").

Pilnais tās dienas pieraksts — 45 pozīcijas 19 tēmās redzams projekta mājaslapā.

Metode ir apzināti garlaicīga — nekādu vērtējumu, tikai datums, pozīcija un avots. Ja kaut kur esmu ko sagrozījis vai palaidis garām, saki; tieši tāpēc to publicēju.

Lai visiem izdevies Augusts!

Valdība 30. jūlijā atbalstīja airBaltic biznesa plāna īstenošanu, un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) vienā dienā formulēja trīs nosacījumus, kas kopā veido jauno rāmi.

Pirmkārt: papildu valsts finansējums aviokompānijas darbībai nav paredzēts — kapitāls jāpiesaista no privātajiem investoriem, valstij saglabājot 25 % plus vienu akciju.
https://pmo.ee/8518517

Otrkārt: stratēģiskā investora piesaiste nav vēlamība, bet plāna obligāts veiksmes kritērijs — tā ministrs to formulē pats. Valdība vienlaikus pilnvaroja Valsts kasi pārstāvēt Latviju obligāciju turētāju sapulcē 3. augustā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.07.2026-valdiba-pilnvaro-valsts-kasi-parstavet-latviju-airbaltic-obligaciju-turetaju-sapulce.a656929/

Treškārt: valsts kā akcionārs un kreditors paliek aktīva, un Rīga paliek bāzes vieta.
https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa\_vide/120128571/valdiba-atbalsta-airbaltic-biznesa-plana-istenosanu-pazino-sm

Konteksts: vēl jūnija sākumā Kozlovskis pieļāva, ka aviokompānijai šovasar varētu būt vajadzīgs valsts finansējums — toreiz gan ar atrunu "varētu". Tagad, pēc biznesa plāna apstiprināšanas, formulējums ir "šobrīd nav paredzēts", un valsts finansējuma iespējas turpmāk sola vērtēt līdzvērtīgi ar privātajiem investoriem. Tas ir lēmums pēc plāna, ne kursa apvērsums — bet secība ir vērts zināt.

Pretējo uzsvaru tajā pašā dienā aizstāvēja politiskais analītiķis Filips Rajevskis: valsts ieguldījums airBaltic esot tā vērts, jo aviokompānija ir sasniedzamības un valsts tēla jautājums.
https://nra.lv/ekonomika/latvija/526521-rajevskis-airbaltic-ir-ta-verts.htm

Jautājumi, uz kuriem man nav atbildes:

- Ja stratēģiskais investors ir "obligāts veiksmes kritērijs" — kas notiek ar plānu, ja investors līdz noteiktam brīdim neatrodas? Termiņš publiski nosaukts nav.
- Ko tieši valsts kā kreditors balsos obligāciju turētāju sapulcē 3. augustā? Pilnvarojums ir publisks, pozīcija — nē.
- 25 % + 1 akcija ir bloķējošā mazākuma loģika. Vai tā attiecas arī uz nākotnes emisijām, ja privātais kapitāls ienāk vairākās kārtās?

Ja kāds no obligāciju turētāju puses vai aviācijas nozares var paskaidrot 3. augusta sapulces mehāniku — būtu vērtīgi.