u/Alex_Mihalchuk

Привіт, мені 22, просто хочеться висловити свою думку і почути думки інших. Мене вже дуже давно не покидає відчуття, що ми живемо в цирку, де купа клоунів. Я абсолютно не розумію сучасного життя. Типу реально, що блін відбувається? Мій мозок не сприймає дисонансу реальності і того, яка вона різна у людей. Я просто в шоці з соц-мереж, з сучасних трендів, з того як сліпо інші йдуть за ними, як я сама за ними йшла. Як нам, людям, легко навʼязати якусь думку, як важко в наших реаліях залишатися свідомим чи просто адекватним. Звідусіль кожного дня на тебе виливається купа інформації , навіть якщо тобі цього не хочеться.
Я розумію, що це мої проблеми знову ж, але я не розумію своїх однолітків. Я ходила в універ, і всі люди там просто такі, сука, токсичні і зверхні. Просто кожен. Чому блять люди не хочуть бути просто хорошими людьми? Всюди , в будь який колектив, куди я приходжу- це просто токсичний клубочок змій. Я не знаю… Чи навіть війна, вже минуло 4 роки, а я ніяк не звикну. Типу, в моєму уявленні війна- це щось на кшталт 2 світової, а у нас більшість живе нормальне життя, розуміючи, що в будь який момент можуть померти, але вже ніхто на це не звертає уваги. Це все тааааак дивно, просто жесть.
P.S.-просто із останнього це те, як дівчата почали фотошопити себе на фотках з Федоровим. у мене все.

Jāņos šajā sabā bija posts par vienistabas dzīvokļa izīrēšanu kā pasīva ienākuma veidu. Autors sūdzējās par problēmām, kas ir saistītas ar šādu nodarbību. Izrādījās, ka problēmu ar īrniekiem ir daudz.

Pirms pāris mēnešiem man rādījās problēma, kura ir posta autora problēmas atspulgs. Olaines vienistabas dzīvokļa īpašnieks pēkšņi paziņoja, ka septembrī nepagarināšot īres līgumu, jo taisoties to pārdot. Ja es būtu zinājis par to pirms gada, es būtu sagatavojies. Bet tagad man nav nedz laika, nedz naudas lai izpirktu dzīvokli. Šoreiz neiedziļināšos, kāpēc man ir svarīgi palikt šajā dzīvoklī. Tikai pieminēšu, ka tajā dzīvoja mana vecmāte, tante un māte. Šis dzīvoklis, kā sacīt jāsaka, ir mani Tomariņi. Dzīvokļa īpašnieks daudzus gadus neapmeklēja šo dzīvokli un regulāri saņēma īres maksu savā kontā. Tas bija klasisks pasīvs ienākums. Tagad es meklēju investoru, kurš var dabūt kopā ar īpašumu uzticamu īrnieku.

Varbūt ir kāds cits šīs problēmas risinājums, par kuru es nezinu.

Я народився 2006 року, але все ще пам'ятаю еру коли по телебаченню крутили Брата, Брата 2, Війну, Вантаж 200 й інші твори цього фашисьтского виродка якими УСІ захоплювались, як і молодь, так і старі. Я розумію що, на той час, українського кінематографу практично не існувало поза межі телевізійних адаптацій шкільної класики та фільмів доби УРСР і що історії про бандюків та військових були людям цікавіші, але ж існували по телебаченню й американські фільми. Якщо просто подивитися на них поза політикою, з художної точки зору, ці фвльми просто шлак. Там погана акторська гра, аматорна хореграфія боїв, персонажі максимально тупо написані, діялоги крінжатина суцільна, ітд, ітп. Так, відчезнянної альтернативи не було, але нащо ми захоплювались чимусь що не було хороше коли ми могли побачити як виглядає щось краще в інших іноземних продуктах?

"Відставка Михайла Федорова — кадрова помилка чи рішення, яке може дорого коштувати Україні? Віталій Шабунін і Юрій Ніколов розбирають, хто та чому домігся його звільнення, як на рішення влади впливають генералітет, Telegram-канали та внутрішні групи впливу.

Що тепер буде із закупівлями дронів, реформами в Міноборони та захистом українських міст від атак? І хто насправді відповідатиме за наслідки: новий міністр, Сирський чи особисто Зеленський?"

Рекомендація про припинення грантового фінансування у розмірі 2 мільйони євро була надана Європейському виконавчому агентству з питань освіти та культури (EACEA).

Це стало результатом оцінки відповідей Бієнале щодо обґрунтування повторного відкриття російського павільйону.

Я вже писав, що переглянув кілька відео про "Одіссею" Нолана англійською мовою. Сьогодні переглянув перше українською.

Yle (Finnish Public Broadcasting Service) reports about the IBU statement to the Reuters from Thursday. Below is a rough translation of the Yle article.

>The International Biathlon Union has noted the new IOC (International Olympic Committee) recommendations according the Russian participation in sports, but is not going to change its own policy. The head of the Union, Olle Dahlin, told to Yle already in June that the Union is not going to change its mind about the ban of the Russians and Belarussians. The next IBU Congress, in which matters like participation rights are decided, takes place in September, but the decision makers of the IBU have repeatedly stated that the Russians will only return to international biathlon when the war ends.

>The head of the IOC, Kirsty Coventry, denied that different sports would have different participation policies. However, the IBU will now follow the example of the World Athletics and will continue to exclude the Russian athletes from its' events.

---

As a side note: as mentioned in the linked article, Yle inteviewed Olle Dahlin in June when he travelled to Ukraine to hand the silver medals of the 2011 WCH men's relay to the Ukrainian team. Back then, the IOC had not yet made the official decision regarding the Russian participation, but Dahlin was already sure what was going to happen. In that interview he stated:

>We have a congress decision about the ban from 2022. Since then nothing has changed, and therefore I do not see a reason to change our stance.

He also does not rule out the possibility that the IBU might protest somehow if the IOC does not respect the IBU's decision to exclude the Russians and Belarussians in case the war continues during the 2030 Winter Olympics. Dahlin did not specify, however, what the protest would mean in practice. Olle Dahlin:

>The IOC has thus far respected the independent decisions of the international federations. We are allowed to disagree on matters. We are anyway going to act as an independent federation, so it [potential protest of some sort] is possible.

The latter article can be found (in Finnish) from here: https://yle.fi/a/74-20233636

Sākums

2021. gada 13. marts

Pēc Lemberga apcietinājuma radušās cerības, ka Latvija beidzot sāk pārvērsties tiesiskā valstī. Arī gribētos zināt, kas būs nākamais. Uz šo jautājumu grūti atbildēt, bet es varu droši apgalvot, kas neparādīsies šajā sarakstā. Tas ir Nils Ušakovs. Droši vien daudzajiem šis apgalvojums izraisīs neizpratni, jo diez vai šo politiķi var uzskatīt par baltu un pūkainu, kaut gan tieši tādam viņš cenšas izskatīties. Tad kāpēc es esmu pārliecināts, ka mēs nekad viņu neieraudzīsim uz apsūdzētā sola? 

Šo pārliecību esmu ieguvis pirms dažiem gadiem pēc vienas pastaigas Rīgas centrā. Toreiz es pamanīju Esplanādē kādu pasākumu un pietuvojos, lai uzzinātu, kas tur notiek. Uz skatuves uzstājās Nils Ušakovs, viņam blakus stāvēja Andris Ameriks. Bet ne tikai es ieraudzīju Rīgas mēru. Mana klātbūtne izraisīja runātājā kaut ko līdzīgu alerģijas lēkmei. Viņš sāka stostīties un murmināt. Galu galā Amerikam nācās viņu aizvietot. 

Kāpēc Ušakovs tik ļoti nobijies no manis? Kas viņu nobiedēja? Es neesmu bandīts vai algots slepkava. Daudzi cilvēki satikās ar mani un neviens nereaģēja tik dīvaini. Viņu nobiedēja nevis es, bet tas, ko viņš ar saviem līdzgaitniekiem nodarījuši man. Domāju, visi atceras epizodi filmā "Heat", kad De Niro varonis zvana cilvēkam, kurš viņu "pasūtījis".

https://preview.redd.it/jnbpi519fdch1.jpg?width=582&format=pjpg&auto=webp&s=7e9f6e3548c727fa09f1c998ff31433deb9d2fd0

Ja tu kādu lika ciest vai mēģinājis nogalināt, tev ir iemesls no viņa baidīties, pat ja viņš parasti nav bīstams. No otras puses, šīs bailes bija viņa vainas atzinums. Pirms tam es nebiju zinājis, cik dziļi viņš iesaistīts šajos pasākumos. Tagad es zinu. 

Un trešais, kas arī ir atbilde uz jautājumu virsrakstā. Izrādījās, ka viņam nevar uzticēties, jo viņš ir pārāk mīksts. Ja policijas izmeklētāji izdarīs uz viņu spiedienu, viņš sāks "dziedāt". Tas nozīmē, ka viņam neļaus liecināt. Ja kļūs pārāk karsti, viņu piemeklēs nelaimes gadījums. Un tas ir atbilde uz jautājumu, kāpēc Ušakovu nekad neapcietinās.

Rodas jautājums: kā šāds mīkstčaulis kļuvis par ietekmīgākās partijas līderi? Kā viņam izdevies iegūt cieņu partijas biedru vidū, ņemot vērā, ka tur ir daudz krievu, kuri parasti neizceļas ar lielu iecietību pret mīkstājiem? Atbilde ir vienkārša - viņš nav īsts līderis. Viņš pilda reprezentatīvas funkcijas lai pievilktu vairāk vēlētāju. 

Tad rodas nākamais jautājums: vai Latvijas vēlētājiem patīk mīkstčauli? Nē, viņiem patīk iecietīgi, labsirdīgi, atklāti cilvēki. Bet Saskaņas biedri neredz atšķirību starp kristieša iecietību un parastu mīkstčaulību. Turklāt īstais iecietīgais kristietis nebūtu ar mieru piedalīties šādā krāpšanā. Tāpēc bija vajadzīgs cilvēks, kurš nospēlēs šo lomu. 

2008. gadā es pamanīju, ka Ušakovs bieži izmanto savās runās un rakstos domas, kuras es biju izklāstījis savā blogā. Bet ja viņa rakstus publicēja lielākas Latvijas avīzes un vietnes, viņš pats bieži piedalījās televīzijas un radio raidījumos, mani par tādām pašām domām vajāja diennakti. Un tas nav pārspīlējums, jo tolaik es pat nevarēju pa nakti mierīgi aiziet uz tualeti. Kā tas varēja notikt? Šo pretrunu viegli izskaidrot. Ušakovs bija mans klons, simuļakrs, mana ēna. Viņš nozadzis cita cilvēka personību lai apčakarētu vēlētājus. Viņš neticēja tam, ko runāja un rakstīja. Viņš vienkārši tēloja lomu, nekas vairāk. Un tas arī var izskaidrot viņa bailes Esplanādē. Ja cilvēkiem būs iespēja salīdzināt viltojumu ar oriģinālu, viņi var pamanīt krāpšanu. "Ēna, zini savu vietu!"

 

Sākums

Vakar noklausījos dažas minūtes no Latvijas politisko analītiķu diskusijas "Krustpunktā" par Saeimas vēlēšanām. Neklausos un nelasu Latvijas analītiķus vismaz 10 gadus. Šoreiz man pietika ar dažām minūtēm, lai pārliecinātos, ka tas bija pareizs lēmums. Iveta Kažoka it kā starp citu pateica, ka Stepaņenko esot ļoti strādīga un palīdzējusi daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Izklausījās tā, it kā viņa vienkārši konstatējusi faktu, kuru neviens nevar noliegt. Un man ir jātic, ka tā nav slēpta politiska reklāma. Es ne pirmo reizi dzirdu no Kāžokas glaimojošus stāstus par dažu politiķu pasakainajām spējām, viņu strādīgumu un gudrību. Un šie stāsti tika pasniegti kā Latvijas politikas zinātniskā pētījuma secinājumi, kā "dzīves realitāte".

Es nesen publicēju šeit manu veco rakstu par "dzīves realitāti". Politiskie analītiķi spēlē šis "realitātes" pārstāvju lomu. Viņi it kā atrodas "ārpus laba un ļauna" un visu novēro no objektīva skata punkta. Vismaz viņi tā uzvedas. Bet es redzu viņus citādi. Kažoka, Rozenvalds, Rajevskis, Liepnieks, Zanders un citi izmanto šo "realitātes" pārstāvju lomu lai iesmērētu Latvijas pilsoņiem konkrētu viedokli. Ir jābūt ļoti uzmanīgam, ja kāds mēģina runāt "realitātes" vārdā.

Latvijas žurnālisti šajā ziņā no analītiķiem maz ar ko atšķiras. Viņi arī it kā pārstāv "dzīves realitāti". Droši vien tāpēc viņi pēc noklusējuma izturas pret politiķiem kā pret blēžiem, kuru mērķis ir apmuļķot un apzagt Latvijas pilsoņus. Tikai tad rodas jautājums: ko darīt šajā gadījumā godīgiem cilvēkiem? Kad Juris Jurašs vēl bijis Latvijas politiķis, es viņam teicu, ka nav jēgas piedalīties diskusijā ar blēžiem, jo tad patiesība tiek pielīdzināta šo blēžu meliem. Un sanāk tā, ka tu vari būt godīgs cilvēks, bet ja tu esi Latvijas politiķis, pret tevi izturas tikpat, kā pret Šleseru.